nonīkt
nonīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku darbības vārds; intransitīvs
1.Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
PiemēriSausumā augi var nonīkt.
- Sausumā augi var nonīkt.
- Nonīkusi palma.
- Nonīkušas lapas un ziedi.
1.1.Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
PiemēriNonīkuši zirgi.
- Nonīkuši zirgi.
- Nonīkuši karavīri.
2.Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
PiemēriKarstumā bērni nonīkuši.
- Karstumā bērni nonīkuši.
2.1.transitīvs Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriPusstundu nonīkt pie pieturas, gaidot autobusu.
- Pusstundu nonīkt pie pieturas, gaidot autobusu.
- Vai tu gribi te visu mūžu nonīkt?