Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
blamēt sarunvaloda
blamēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
blamēties darbības vārds; atgriezenisks
Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
PiemēriBlamēt visas sabiedrības priekšā.
Cilme:No vācu blamieren.