blarkšķēt
blarkšķēt 3. pers. blarkšķ, pag. blarkšēja intransitīvs, darbības vārds
blarkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
blarkšķis vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
PiemēriBlarkšķēdams nokrīt spainis.