Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pilnums
pilnums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → pilns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPilnuma sajūta pēc ēšanas.
2.Pilnīgums1.
PiemēriInformācijas precizitāte un pilnums.