Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šķiņķot novecojis
šķiņķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Dāvināt.
PiemēriKrustmāt' man solījās šķiņķot baltu vilnānīti..
1.1.intransitīvs Dot dāvanu.
PiemēriPar piedalīšanos izsolē arī jāšķiņķo.
Cilme:No lejasvācu schinken.