detonēt
detonēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
PiemēriDinamīta lādiņš detonēja priekšlaicīgi.
2.Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
PiemēriMotors detonē.
Cilme:No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare ‘nodārdēt’.