detonācija
detonācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
PiemēriBumbas detonācija.
1.1.Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
2.Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
PiemēriNovērst automašīnas motora detonāciju.
Cilme:No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare ‘nodārdēt’.