sviķot sarunvaloda
sviķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
PiemēriSviķot uz nebēdu.
- Sviķot uz nebēdu.
- Dažs sviķoja no iepriekšējās dienas vakara.