robežsardze
robežsardze [rùobežsar̂dze] dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
PiemēriRobežsardzes likums.
- Robežsardzes likums.
- Valsts robežsardzes amatpersona.
- Sadarbība ar robežsardzi.
- Robežsardzes kinologs.