personīgs
personīgs [pȩ̀rsõnîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
personīga [pȩ̀rsõnîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
personīgi [pȩ̀rsõnîgi] apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir kādas personas īpašumā.
PiemēriPersonīgā automašīna.
- Personīgā automašīna.
- Personīgās mantas.
2.Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personisks2.
PiemēriPersonīgie sasniegumi.
- Personīgie sasniegumi.
- Personīgās izjūtas.
- Jautājums par ticību ir dziļi personīgs.
- Respektēt otra cilvēka personīgos uzskatus.
3.Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personisks3.
PiemēriPersonīgs ielūgums.
- Personīgs ielūgums.
- Prezidents balvas ieguvējus apsveica personīgi.
Stabili vārdu savienojumiPersonīgā lieta.
- Personīgā lieta — dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).