novators
novators lietvārds; vīriešu dzimte
novatore lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
PiemēriMūzikas novators.
- Mūzikas novators.
- Režisore ir novatore.
- Viņš ir novators latviešu literatūrā.
Cilme:No latīņu novator ‘jaunradītājs, atjaunotājs’.