šoferēt
šoferēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Vadīt spēkratu.
PiemēriŠoferēt viņam patīk vēl joprojām.
- Šoferēt viņam patīk vēl joprojām.
- Visu mūžu esmu šoferējusi.
1.1.transitīvs Vadīt (automašīnu).
PiemēriŠoferēt ātrās palīdzības mašīnu.
- Šoferēt ātrās palīdzības mašīnu.