šoks
šoks lietvārds; vīriešu dzimte
1.Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
PiemēriPrimārais, sekundārais šoks.
2.Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
PiemēriRīts sākas ar mērenu šoku.
Cilme:No franču choc, angļu shock ‘trieciens, sitiens’.