šoks
šoks lietvārds; vīriešu dzimte
1.Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
PiemēriPrimārais, sekundārais šoks.
- Primārais, sekundārais šoks.
- Traumatiskais šoks.
- Zēns ir pie samaņas, taču šoka stāvoklī.
2.Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
PiemēriRīts sākas ar mērenu šoku.
- Rīts sākas ar mērenu šoku.
- Būt šokā par cenām.
- Visi par notikušo ir šokā.
Cilme:No franču choc, angļu shock ‘trieciens, sitiens’.