Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
novārdot
novārdot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
PiemēriNovārdot rozi.
1.1.Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
PiemēriNovārdot ūdeni, sāli, cukuru.
2.sarunvaloda Apvārdot.
PiemēriViņš māk otru tā novārdot, ka tas staigā kā bez sajēgas.