novārdot
novārdot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
PiemēriNovārdot rozi.
- Novārdot rozi.
1.1.Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
PiemēriNovārdot ūdeni, sāli, cukuru.
- Novārdot ūdeni, sāli, cukuru.
2.sarunvaloda Apvārdot.
PiemēriViņš māk otru tā novārdot, ka tas staigā kā bez sajēgas.
- Viņš māk otru tā novārdot, ka tas staigā kā bez sajēgas.