Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
novārdot
novārdot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
PiemēriNovārdot rozi.
1.1.Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
PiemēriNovārdot ūdeni, sāli, cukuru.
2.sarunvaloda Apvārdot.
PiemēriViņš māk otru tā novārdot, ka tas staigā kā bez sajēgas.