Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sašņaukt
sašņaukt -šņaucu, -šņauc, -šņauc, pag. -šņaucu darbības vārds; transitīvs
Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
PiemēriSašņaukts kabatlakats.