melnums
melnums [mȩl̃nùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → melns1; šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
PiemēriUpes ūdeņu melnums.
- Upes ūdeņu melnums.
- Pazust nakts melnumā.
2.formā: daudzskaitlis Netīrumi.
PiemēriBez ziepēm kreklam neiet ārā melnumi.
- Bez ziepēm kreklam neiet ārā melnumi.
- Melnumi sagājuši aiz nagiem.
Stabili vārdu savienojumiPar naga melnumu.
- Par naga melnumu sarunvaloda — mazliet, nedaudz.
Stabili vārdu savienojumiNakts melnums. Ne par naga melnumu.
- Nakts melnums — dziļas nakts tumsa.
- Ne par naga melnumu sarunvaloda — nemaz.