melodija
melodija [melõdija] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
PiemēriSmeldzīga valša melodija.
1.1.Liriska instrumentāla miniatūra.
PiemēriMelodija vijolei un klavierēm.
2.Viens no mūzikas pamatelementiem – intonatīvi vienota vienbalsīga skaņu rinda.
3.Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
PiemēriLakstīgalas melodija.
Cilme:No latīņu melodia, grieķu melōidia (melos ‘dziesma’ un ōidē ‘dziedāšana’).