opuss
opuss lietvārds; vīriešu dzimte
1.Hronoloģiski numurēts skaņdarbs vai skaņdarbu kopa.
PiemēriBēthovena sonāte klavierēm opuss 13.
- Bēthovena sonāte klavierēm opuss 13.
1.1.Skaņdarbs; arī sacerējums.
PiemēriOpusa pirmatskaņojums.
- Opusa pirmatskaņojums.
- Baha opusu spēlēs ievērojamu mūziķu trio.
- Viņš nolasīja priekšā savu jaunāko opusu.
Cilme:No latīņu opus ‘darbs’.