pionieris
pionieris lietvārds; vīriešu dzimte
pioniere lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
PiemēriModernās anatomijas pionieris.
- Modernās anatomijas pionieris.
- Latviešu aviācijas pionieris.
- Rokenrola žanra pioniera darbi.
2.neaktuāls Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
PiemēriBiju kārtīga pioniere.
- Biju kārtīga pioniere.
- Pionieru posms, pulciņš.
- Iestāties, uzņemt pionieros.
Stabili vārdu savienojumiPionieru kaklauts.
- Pionieru kaklauts — trīsstūrains sarkans kaklauts, kas bija jānēsā pionieriem (padomju iekārtā).
Cilme:No angļu pioneer ‘celmlauzis; jaunu ideju iniciators’.