peilēt
peilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
PiemēriPeilēt ienaidnieka raidītājus.
- Peilēt ienaidnieka raidītājus.
2.sarunvaloda Vērot.
PiemēriPeilēt apkārtni.
- Peilēt apkārtni.
- Aktrise to vien dara kā peilē, kad uz viņas pusi pagriezīsies kamera.