dīvains
dīvains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dīvaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dīvaini apstākļa vārds
dīvainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
PiemēriDīvains piedzīvojums.
- Dīvains piedzīvojums.
- Dīvains nemiers.
- Dīvains cilvēks.
- Dīvains izteikums.
- Dīvaina garša.
- Dīvaina ideja, iecere.
- Dīvaini izlocījies koka stumbrs.
- Izturēties dīvaini.
1.1.formā: apstākļa vārds Savādi, neizprotami.
PiemēriTas ir dīvaini.
- Tas ir dīvaini.
- Dīvaini, ka viņa vēl nav.