norīkot
norīkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
PiemēriNorīkot strādniekus, lai nopļauj zāli.
1.1.Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
PiemēriNorīkot apsardzi.