iejukt
iejukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku intransitīvs, darbības vārds
1.Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
PiemēriIejukt pūlī.
1.1.Tikt pavirši ieliktam (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
PiemēriVajadzīgā grāmata kaut kur iejukusi.