mēr-
mēr- [mȩ̃r-] salikteņu daļa, salikteņu pirmā daļa; darinot vārdu: lietvārds
Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
PiemēriMērcirkulis.
- Mērcirkulis.
- Mērtrauks.
- Mērkoks.
- Mērkolba.
- Mērtvertne.