sūdzēties
sūdzēties sūdzos, sūdzies, sūdzas, pag. sūdzējos darbības vārds; atgriezenisks
1.joma: jurisprudence Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
PiemēriSūdzēties policijā.
- Sūdzēties policijā.
- Sūdzēties direktoram.
- Par neapgaismoto ielu sūdzējos pašvaldībā.
- Kur varu sūdzēties, ja iestāde neatbild uz manu iesniegumu?
2.Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
PiemēriMeitene sūdzas, ka zēns tai esot iesitis.
- Meitene sūdzas, ka zēns tai esot iesitis.
- Iedzīvotāji sūdzas par slikto smaku no kaimiņos esošās ražotnes.
- intransitīvs Sieva aizvien sūdzējās un bija neapmierināta – te naudas par maz, te pārāk daudz strādāju.
2.1.Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli, slikto pašsajūtu).
PiemēriSūdzēties par nogurumu.
- Sūdzēties par nogurumu.
- Sūdzēties par galvassāpēm.
- Māte sūdzas par sāpēm krūtīs.
2.2.kopā ar: darbības vārds noliegumā "varēt" Būt apmierinātam (par ko).
PiemēriPar savu izskatu sūdzēties nevaru.
- Par savu izskatu sūdzēties nevaru.
- Par darbinieku trūkumu uzņēmums sūdzēties nevar.
- Visu skolas laiku Ilze par uzmanības trūkumu no zēnu puses sūdzēties nevarēja.