Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sūdzībnieks
sūdzībnieks lietvārds
sūdzībniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēkas, kas sūdzas.
PiemēriJa aizskartais bērns vēršas pēc palīdzības pie skolotāja, pārējie viņu sauc par sūdzībnieku.
1.1.Sūdzībkalis.
PiemēriKašķīgs sūdzībnieks.