sūdzībnieks
sūdzībnieks lietvārds
sūdzībniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēkas, kas sūdzas.
PiemēriJa aizskartais bērns vēršas pēc palīdzības pie skolotāja, pārējie viņu sauc par sūdzībnieku.
- Ja aizskartais bērns vēršas pēc palīdzības pie skolotāja, pārējie viņu sauc par sūdzībnieku.
- Nereti iestādes sūdzībniekus sūta no viena kabineta uz otru, nevēloties risināt viņu problēmas.