Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sūdzēt
sūdzēt sūdzu, sūdzi, sūdz, pag. sūdzēju darbības vārds; transitīvs
1.joma: jurisprudence Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
PiemēriSūdzēt tiesā.
  • Sūdzēt tiesā.
2.Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
PiemēriMāte sūdzēja tēvam meitu, ka tā nemaz vairs neklausot.
  • Māte sūdzēja tēvam meitu, ka tā nemaz vairs neklausot.
3.Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
PiemēriSūdzēt bēdas draugam.
  • Sūdzēt bēdas draugam.
Stabili vārdu savienojumiSūdzēt grēkus.