sūdzēt
sūdzēt sūdzu, sūdzi, sūdz, pag. sūdzēju transitīvs, darbības vārds
1.joma: jurisprudence Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
PiemēriSūdzēt tiesā.
2.Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
PiemēriMāte sūdzēja tēvam meitu, ka tā nemaz vairs neklausot.
3.Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
PiemēriSūdzēt bēdas draugam.
Stabili vārdu savienojumiSūdzēt grēkus.