suflēt
suflēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Teikt priekšā (tēlotājam, runātājam lomas, runas u. tml.) tekstu.
PiemēriSuflēt tekstu.
- Suflēt tekstu.
- Suflēt no kulisēm.
- Sākot strādāt teātrī, vispirms suflēju.
- Zēns piemirst tekstu, un māte pusčukstus suflē priekšā.
- pārnestā nozīmē Izrādē skatītājiem nekas netiek suflēts, viss jāizdomā pašiem.
Cilme:No franču souffler ‘elpot, pūst; teikt priekšā’.