pavēlēt
pavēlēt -vēlu [-vȩ̃lu], -vēli, -vēl [-vȩ̃l], pag. -vēlēju darbības vārds; transitīvs
Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
PiemēriKomandieris pavēl nostāties miera stājā.
- Komandieris pavēl nostāties miera stājā.
- Pavēlēt sunim palikt uz vietas.
- Nederu par priekšnieku, jo neprotu pavēlēt.