Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pavēlēt
pavēlēt -vēlu [-vȩ̃lu], -vēli, -vēl [-vȩ̃l], pag. -vēlēju transitīvs, darbības vārds
Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
PiemēriKomandieris pavēl nostāties miera stājā.