Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pavēlēt
pavēlēt -vēlu [-vȩ̃lu], -vēli, -vēl [-vȩ̃l], pag. -vēlēju darbības vārds; transitīvs
Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
PiemēriKomandieris pavēl nostāties miera stājā.