Paplašinātā meklēšana
Meklējam pavēlēt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9):
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- sacīt Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- pavēlniecisks Tāds, kam raksturīgs kategoriskums, valdonība; tieksme pavēlēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
pavēlēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV