vilcināt
vilcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriVilcināt lēmuma pieņemšanu.
- Vilcināt lēmuma pieņemšanu.
- Vilcināt projekta izpildi.
- Vilcināt vīzu izsniegšanu.
- Vilcināt notikumu gaitu.
- Vilcināt tiesas procesu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
PiemēriVilcināt šķiršanās brīdi.
- Vilcināt šķiršanās brīdi.
- Vilcināt tikšanās prieka mirkļus.
- Vilcināt laiku pirms nepatīkamas izskaidrošanās.
1.2.Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
PiemēriVilcināt draugus doties ceļā.
- Vilcināt draugus doties ceļā.
- Dažādas formalitātes vilcināja zinātniekus uzsākt pētījumu.