vilcināt
vilcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriVilcināt lēmuma pieņemšanu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
PiemēriVilcināt šķiršanās brīdi.
1.2.Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
PiemēriVilcināt draugus doties ceļā.