bālģīmis
bālģīmis -mja, dsk. ģen. -mju lietvārds; vīriešu dzimte
bālģīme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Baltās rases pārstāvis.
PiemēriViņi bija pārsteigti, kā bālģīmis eiropietis spēja radīt tik patiesus viņu senču tēlus.
1.1.sarunvaloda Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
PiemēriPludmalē visi ir nosauļojušies brūni, tikai es viens tāds bālģīmis.