sirms
sirms -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sirma -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sirmi apstākļa vārds
sirmums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir kļuvis pelēcīgi gaišs, zūdot dabiskajai krāsai.
PiemēriSirmi mati.
- Sirmi mati.
- Sirma bārda.
- Sirmas ūsas.
Stabili vārdu savienojumiDabūt sirmus matus.
- Dabūt sirmus matus sarunvaloda — saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
1.1.Tāds, kam ir šāds apmatojums.
PiemēriSirma galva.
- Sirma galva.
- Sirmi deniņi.
1.2.Tāds, kam ir šāda matu krāsa.
PiemēriViņa kļuvusi pilnīgi sirma.
- Viņa kļuvusi pilnīgi sirma.
2.Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriSirms zirgs.
- Sirms zirgs.
- Suns ar sirmu apspalvojumu.
- Vasarā vāveres ir sarkanbrūnas, ziemā – sirmi pelēcīgas.
2.1.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir pelēcīgi balts; tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
PiemēriSirmi egļu stumbri.
- Sirmi egļu stumbri.
- Sirma migla pacēlusies virs ezera.
Stabili vārdu savienojumiSirmā stunda.
- Sirmā stunda — krēslas stunda, mijkrēslis.
2.2.pārnestā nozīmē Tāds, kam ir ļoti liels vecums; tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
PiemēriSirmais ozols vēl arvien kuploja un zaļoja.
- Sirmais ozols vēl arvien kuploja un zaļoja.
- Sirmā Vecrīga.
Stabili vārdu savienojumiSirma senatne. Sirms vecums.
- Sirma senatne — ļoti sena, tāla pagātne.
- Sirms vecums — ļoti liels vecums.