atzīt
atzīt -zīstu, -zīsti, -zīst, pag. -zinu darbības vārds; transitīvs
1.Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
PiemēriAtzīt par nepieciešamu.
- Atzīt par nepieciešamu.
- Atzīt par darba nespējīgu.
- Atzīt apsūdzēto par vainīgu.
- Atzīt ēku par arhitektūras pieminekli.
- Atzīt par čempionāta labāko vārtsargu.
2.Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
PiemēriAtzīt savu vainu.
- Atzīt savu vainu.
- Atzīt spriedumu par pareizu.
- Atzīt pašvaldības lēmumu.
- Atzīt jaunās valsts neatkarību.
2.1.Uzskatīt par labu, ievērības cienīgu.
PiemēriAtzīt tikai noteiktu estrādes dziedāšanas stilu.
- Atzīt tikai noteiktu estrādes dziedāšanas stilu.
- Atzīts mākslinieks.