rotaļa
rotaļa [ruõtaļa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
PiemēriKustību rotaļa.
- Kustību rotaļa.
- Interesanta rotaļa.
- Jautra rotaļa.
- Dzīvnieku rotaļas.
Stabili vārdu savienojumiBērnu rotaļas. Iet rotaļās. Kustību rotaļa.
- Bērnu rotaļas — būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- Iet rotaļās — piedalīties rotaļā.
- Kustību rotaļa — rotaļa, kurā dalībniekiem jākustas (piem., jāskrien, jālec).
- Vārdu rotaļa — vārdu spēle.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam; tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
PiemēriRotaļu automobilis.
- Rotaļu automobilis.
2.Ātri mainīgu norišu mija.
PiemēriSkatīties gaismēnu rotaļā.
- Skatīties gaismēnu rotaļā.