sazilēt
sazilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
PiemēriIzgāzto koku stumbri sāk sazilēt.
- Izgāzto koku stumbri sāk sazilēt.
- Sagatavotie zāģbaļķi sazilē krautuvēs.
- Sazilējušas vārītas olas.
1.1.Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
PiemēriSazilējusi seja.
- Sazilējusi seja.
- Lūpas aukstumā sazilējušas.
- Sāp sāns, tas ļoti sazilējis.