iemesls
iemesls [iẽmȩsls] lietvārds; vīriešu dzimte
Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
PiemēriBūt par iemeslu.
- Būt par iemeslu.
- Minēt attaisnojošu iemeslu.
- Nelaimes gadījumam par iemeslu bijusi pārgalvība.
- Rīkoties tā, lai nebūtu iemesla ko pārmest.
Stabili vārdu savienojumiDot iemeslu.
- Dot iemeslu — radīt pamatojumu; būt par pamatu (darbībai, norisei).