nokalne
nokalne [nuõkal̂ne] dsk. ģen. -ļņu lietvārds; sieviešu dzimte
Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
PiemēriDienvidu nokalne.
- Dienvidu nokalne.
- Kokiem apaugušas nokalnes.
- Ceļš ved pa nokalni lejup.
- Zemāk nokalnē atrodas pils parks.