robežceļš
robežceļš [rùobežcèļš] lietvārds; vīriešu dzimte
Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
PiemēriBloķēt robežceļus.
- Bloķēt robežceļus.
- Mazie robežceļi, kas ved uz Igauniju.
- Slēgs robežceļus, kas atjaunoti nelikumīgi.