robeža
robeža [rùobeža] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
PiemēriLatvijas valsts robeža.
- Latvijas valsts robeža.
- Šķērsot robežu.
- Robeža iet pa upes vidu.
Stabili vārdu savienojumiPārkāpt robežu. Robežas pārkāpējs.
- Pārkāpt robežu — nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
- Robežas pārkāpējs — persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
1.1.Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
PiemēriPilsētas robeža.
- Pilsētas robeža.
- Zemesgabala robežas.
- Atgūt īpašumu agrākajās robežās.
Stabili vārdu savienojumiDabiskās robežas.
- Dabiskās robežas — robežas, ko veido dabas objekti, piem., salas, upes.
2.Tas, kas nošķir, atdala divus pretstatus, divas dažādas parādības, priekšmetu grupas u. tml.
PiemēriDzīvības un nāves robeža.
- Dzīvības un nāves robeža.
Stabili vārdu savienojumiNovilkt robežu.
- Novilkt robežu idioma — norobežot, nošķirt, nodalīt.
3.Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
PiemēriSpēju robeža.
- Spēju robeža.
- Izturības robeža.
- Motora jaudas robeža.
3.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, daudzskaitlis Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
PiemēriLikuma robežās.
- Likuma robežās.
- Pieklājības robežās.
- Lietot kafiju normas robežās.
Stabili vārdu savienojumiIespēju robežās.
- Iespēju robežās — cik iespējams, pieļaujams.
4.joma: matemātika Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
PiemēriFunkcijas dabiskā robeža.
- Funkcijas dabiskā robeža.
- Skaitļu virknes robeža.
Stabili vārdu savienojumiZilbes robeža.
- Zilbes robeža — vienas zilbes beigu daļa un nākamās zilbes sākumdaļa.
Cilme:Sens aizguvums no krievu рубеж ‘robeža’.