Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
robeža
robeža [rùobeža] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
PiemēriLatvijas valsts robeža.
  • Latvijas valsts robeža.
  • Šķērsot robežu.
  • Robeža iet pa upes vidu.
Stabili vārdu savienojumiPārkāpt robežu. Robežas pārkāpējs.
1.1.Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
PiemēriPilsētas robeža.
  • Pilsētas robeža.
  • Zemesgabala robežas.
  • Atgūt īpašumu agrākajās robežās.
Stabili vārdu savienojumiDabiskās robežas.
2.Tas, kas nošķir, atdala divus pretstatus, divas dažādas parādības, priekšmetu grupas u. tml.
PiemēriDzīvības un nāves robeža.
  • Dzīvības un nāves robeža.
Stabili vārdu savienojumiNovilkt robežu.
3.Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
PiemēriSpēju robeža.
  • Spēju robeža.
  • Izturības robeža.
  • Motora jaudas robeža.
3.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, daudzskaitlis Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
PiemēriLikuma robežās.
  • Likuma robežās.
  • Pieklājības robežās.
  • Lietot kafiju normas robežās.
Stabili vārdu savienojumiIespēju robežās.
4.joma: matemātika Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
PiemēriFunkcijas dabiskā robeža.
  • Funkcijas dabiskā robeža.
  • Skaitļu virknes robeža.
Stabili vārdu savienojumiZilbes robeža.
  • Zilbes robeža vienas zilbes beigu daļa un nākamās zilbes sākumdaļa.
Cilme:Sens aizguvums no krievu рубеж ‘robeža’.