robeža
robeža [rùobeža] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
PiemēriLatvijas valsts robeža.
Stabili vārdu savienojumiPārkāpt robežu. Robežas pārkāpējs.
1.1.Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
PiemēriPilsētas robeža.
Stabili vārdu savienojumiDabiskās robežas.
2.Tas, kas nošķir, atdala divus pretstatus, divas dažādas parādības, priekšmetu grupas u. tml.
PiemēriDzīvības un nāves robeža.
Stabili vārdu savienojumiNovilkt robežu.
3.Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
PiemēriSpēju robeža.
3.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, daudzskaitlis Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
PiemēriLikuma robežās.
Stabili vārdu savienojumiIespēju robežās.
4.joma: matemātika Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
PiemēriFunkcijas dabiskā robeža.
Stabili vārdu savienojumiZilbes robeža.
Cilme:Sens aizguvums no krievu рубеж ‘robeža’.