drosme
drosme [drùosme] lietvārds; sieviešu dzimte
Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
PiemēriDrosme aizstāvēt taisnību.
- Drosme aizstāvēt taisnību.
- Drosme nolēkt no augstuma.
- Cīnītāja drosme.
- Saņemt drosmi.
- Zaudēt drosmi.
- Drosmes pilns.
- Drosmes viņam netrūkst.