drīvēt
drīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
PiemēriDrīvēt šķirbas ar pakulām.
Cilme:No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven ‘dzīt’.