drīkstēt
drīkstēt drīkstu, drīksti, drīkst, pag. drīkstēju transitīvs, darbības vārds
Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
PiemēriPolicists drīkst apstādināt transportlīdzekli.
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt (ne) pīkstēt.
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt ne iepīkstēties.