Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
drīkstēt
drīkstēt drīkstu, drīksti, drīkst, pag. drīkstēju darbības vārds; transitīvs
Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
PiemēriPolicists drīkst apstādināt transportlīdzekli.
  • Policists drīkst apstādināt transportlīdzekli.
  • Slimnieks jau drīksts celties.
  • Viņš nedrīkst uztraukties.
  • Nezināt, vai drīkst.
  • Vai drīkstu lūgt?
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt (ne) pīkstēt.
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt ne iepīkstēties.