sviedrēt
sviedrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst1.
PiemēriSviedrēt galvu zem cepures.
1.1.intransitīvs Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
PiemēriSviedrējoši līdzekļi.