sviest
sviest sviežu, svied, sviež, pag. sviedu darbības vārds; transitīvs
1.Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
PiemēriSviest akmeni.
- Sviest akmeni.
- Sviest gaisā savas cepures.
- Sviest šķēpu pāri 80 metru atzīmei.
- Sviest bojātos kartupeļus citā kastē.
- Sviest basketbola bumbu grozā.
- intransitīvs Sviest meitenei ar sniega piku.
- pārnestā nozīmē Vējš sviež logā krusu.
Stabili vārdu savienojumiKā (lingas) sviests; kā (lingas) mests.
- Kā (lingas) sviests; kā (lingas) mests — pēkšņi un ļoti ātri.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
PiemēriSviest kaujā svaigus spēkus.
- Sviest kaujā svaigus spēkus.
- Sviest pārrāvumā tanku divīziju.
1.2.pārnestā nozīmē Likt nonākt (kādā vietā, apstākļos).
PiemēriRežīma pretiniekus sviest cietumos.
- Režīma pretiniekus sviest cietumos.
2.kopā ar: "prom" vai "ārā", vai "laukā" Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
PiemēriSviest prom vecus krāmus.
- Sviest prom vecus krāmus.
- Novalkātās kurpes jāsviež laukā.
Stabili vārdu savienojumiSviest ārā (kādu).
- Sviest ārā (kādu) — sarunvaloda likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
2.1.kopā ar: "nost" Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
PiemēriSvied nost to naglaino koku!
- Svied nost to naglaino koku!
- Sviest nost avīzes un ķerties pie darba.
- Sviest nost biezos kamzoļus.
3.Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
PiemēriKatls sviež tvaika mutuļus.
- Katls sviež tvaika mutuļus.
- Skurstenis sviež gaisā dūmu grīstes.
3.1.Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
PiemēriJūra sviež viļņus un putu krēpes.
- Jūra sviež viļņus un putu krēpes.
3.2.Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
PiemēriMēness sviež blāvu gaismu.
- Mēness sviež blāvu gaismu.
- Pilsētas ugunis sviež debesīs tālu redzamu gaismu.
- Koki sviež ēnas kanāla ūdenī.
3.3.Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
PiemēriVīgriezes sviež reibinošu smaržu.
- Vīgriezes sviež reibinošu smaržu.
- Rūgtu smaržu pretī sviež mētra.
4.Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
PiemēriBērns miegā sviež roku sāņus.
- Bērns miegā sviež roku sāņus.
- Jātnieks sviež kāju pāri zirga mugurai.
5.Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
PiemēriSviest medu no šūnām.
- Sviest medu no šūnām.
- Svaigi sviests medus.
6.Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
PiemēriPāri aizai sviests augsts tilts.
- Pāri aizai sviests augsts tilts.
Stabili vārdu savienojumiKā lingas sviests. Sviest naudu zemē. Sviest pār bortu. Sviest pār kārti. Sviest plinti krūmos.
- Kā lingas sviests idioma — pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- Sviest naudu zemē idioma — sarunvaloda veltīgi izdot, šķiest naudu.
- Sviest pār bortu idioma — sarunvaloda sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Sviest pār kārti idioma — sarunvaloda sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Sviest plinti krūmos idioma — sarunvaloda atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- Sviest sprunguļus ceļā idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Sviest sprunguļus kājās idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Sviest sprunguļus riteņos idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Sviest sprunguļus starp kājām idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Sviest sprunguļus zem kājām idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Sviest trumpi galdā idioma — sarunvaloda darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.