sviedrēt
sviedrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst1.
PiemēriSviedrēt galvu zem cepures.
- Sviedrēt galvu zem cepures.
- Saule sviedrē.
- intransitīvs Sintētiskas drēbes sviedrē.
1.1.intransitīvs Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
PiemēriSviedrējoši līdzekļi.
- Sviedrējoši līdzekļi.
- Sviedrējoša tēja.