Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
svīst
svīst svīstu, svīsti, svīst, pag. svīdu intransitīvs, darbības vārds
1.Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriSlimnieks stipri svīst.
1.1.pārnestā nozīmē Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
PiemēriLai tiktu uz sacensībām, viņš ir gatavs svīst treniņos.
2.formā: trešā persona Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
PiemēriDzīvoklī svīst pakešu logi.
3.formā: trešā persona Aust; sākties, iesākties.
PiemēriJau svīst rīta gaisma.
Stabili vārdu savienojumiGaisma svīst.