Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
adresēt
adresēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Norādīt (sūtījuma) saņēmēju un viņa adresi.
PiemēriAdresēt vēstuli redakcijai.
2.Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
PiemēriPārmetums bija adresēts sekretārei.