ērcīte
ērcīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → ērce.
1.1.Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
PiemēriĒrcīte bojā izskatu.
- Ērcīte bojā izskatu.
- Par ērcīti liecina sīki, sārti grupveida vai atsevišķi izsitumi uz sejas.
Stabili vārdu savienojumiPutekļu ērcīte.
- Putekļu ērcīte — ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.