Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
eremīts
eremīts lietvārds; vīriešu dzimte
Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
PiemēriTuksnešu eremīti.
Cilme:No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos ‘vientuļš’.